Pakalpojumi
Kas ir supervīzija?
Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību. Profesionālās efektivitātes paaugstināšana ir supervīzijas galvenais rezultāts, kas var ietvert dažādu jautājumu risināšanu: profesionālo robežu apzināšanās, rīcības alternatīvu atrašana konkrētās darba situācijās, attiecību veidošana ar kolēģiem, padotajiem, klientiem, sadarbība komandā, darba stratēģijas, stresa faktoru un izdegšanas mazināšana un daudzi citi jautājumi, kas aktualizējas ikdienas darbā.
Kā notiek supervīzija?
Supervīzija ir process, kas sākas ar pasūtījuma noskaidrošanu – kuriem darbiniekiem un kādu mērķu sasniegšanai supervīzija ir nepieciešama, un noslēdzas ar supervīzijas procesa un rezultātu novērtēšanu.
Pirms supervīzijas uzsākšanas tiek slēgts līgums rakstveidā jeb mutiska vienošanās, kurā tiek atrunāti pamata jautājumi:
-
vai tiks nodrošinātas individuālas, grupas vai komandas supervīzijas;
-
kāds ir supervīzijās sasniedzamais rezultāts;
-
kāds būs vienas supervīzijas sesijas ilgums;
-
kāds būs kopējais supervīzijas stundu skaits;
-
kāda būs samaksa par supervīziju u.c. Indviduālā supervīzija visbiežāk ir 60 – 90 min gara, notiek reizi 2 nedēļās pavisam 6 – 10 sesijas, bet grupas vai komandas supervīzija ir 120 – 180 min. gara, notiek reizi 2 – 4 nedēļās arī 6-10 tikšanās reizes.
Kad supervīzija ir nepieciešama?
Palīdzošās profesijās (piem., sociālais darbs, mākslas terapija, psiholoģija, psihoterapija, karjeras konsultācijas), kurās ir intensīvs un ciešs kontakts ar cilvēkiem, supervīzija ir nepieciešama jau studiju procesā. Tai jābūt pieejamai studiju prakses un turpmākās profesionālās darbības laikā. Bieži profesionāļi uzskata, ka supervīzija ir nepieciešama krīzes situācijās un tad, kad ir kādas izdegšanas pazīmes. Tomēr supervīziju būtu jāapmeklē pirms šādu situāciju rašanās. Viens no supervīzijas uzdevumiem ir arī krīzes situāciju priekšlaicīga identificēšana un novēršana. Pieredze un pētījumi rāda, ka darbinieki, kuri savlaicīgi un regulāri apmeklē supervīziju, ir pakļauti mazākam izdegšanas riskam un darbā ar klientu ir empātiskāki.
Uzņēmējdarbībā ikvienai organizācijai ir būtiski sasniegt savus finanšu un biznesa attīstības mērķus un izcilību klientu apkalpošanā. Panākumus gūst (vai negūst) cilvēki – organizācijas darbinieki, tādēļ uzņēmuma nākotnes veiksme ir tieši atkarīga no vadības gatavības pievērst uzmanību darbinieku pilnveidošanai un atbalstīšanai. Supervīzija ir metode – process, ar kura palīdzību iespējams panākt pozitīvas izmaiņas cilvēku sniegumā, attieksmē un uzvedībā
Kas ir mediācija ?
Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – kā procesa palīdzību, pašas mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu.
Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kas ir kā papildinājums un reizē arī alternatīva tiesas procesam un kas ieņem aizvien svarīgāku lomu dažāda veida domstarpību gadījumos. Mediācijas mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu uz savām interesēm vērstu rezultātu. Mediācijā nav zaudētāju. Ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā laikā vai arī izmatojot mediatora prasmes var izvairīties pavisam no konfliktiem.
Mediācijai raksturīgākās pazīmes :
-
Mediācija nozīmē konstruktīvu konfliktu risināšanu.
-
Mediācija ir konfliktu risināšanas process komunikācijas ceļā, kurā abas puses tiek atbalstītas, lai tās pašas pieņem sev svarīgus lēmumus un noslēgumā justos kā uzvarētājas.
-
Mediators vadot mediācijas procesu atbalsta puses, lai tās savu konfliktu risinātu pašas.
-
Mediācija koncentrējas uz interesēm, kas slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas.
-
Mediācijas process var beigties ar juridiski saistošu vienošanos.
-
Mediācija ir brīvprātīgs process.
-
Tikai no pašām iesaistītajām pusēm ir atkarīgs vai mediācijas procesa rezultāts būs veiksmīgs. Vienmēr vērts pamēģināt mediāciju, pirms doties uz tiesu pēc spriedumu dzīvei.
Mediācijas norite:
Ievada posms: Mediators iepazīstina puses ar mediācijas procesa noteikumiem un veicina savstarpēju uzticību un sapratni par procesa gaitu.
Izklausīšana:
Puses izklāsta savus viedokļus, bažas un intereses. Mediators rūpīgi klausās un palīdz identificēt kopīgos mērķus un vajadzības.
Problēmas identificēšana:
Kopā ar pusēm mediators palīdz identificēt galvenās problēmas un jautājumus, kas jārisina.
Risinājumu meklēšana: Mediators veicina diskusijas un radošu domāšanu, lai atrastu risinājumus, kas atbilst abu pusēm.
Vienošanās sasniegšana:
Kad ir atrasts risinājums, kas ir pieņemams abām pusēm, tiek izstrādāta vienošanās, kuru paraksta iesaistītās puses.
Mediācija var piedāvāt daudz priekšrocību salīdzinājumā ar citām strīdu atrisināšanas metodēm, piemēram, tiesas procesu. Tas bieži ir efektīvāks, jo piedāvā iespēju puses pašas piedalīties risinājuma meklēšanā un saglabāt kontroli pār procesu. Turklāt mediācija var būt ātrāka, lētāka un mazāk konfliktējoša
Geštalta terapija
Kas ir geštaltterapija?
Viena no psihoterapijas jomām, kas balstīta uz eksperimentālām-fenomenoloģiskām un eksistenciālām pieejām, kas palīdz klientam attīstīt pašapziņu. Mijiedarbībā ar klientu, kā persona - personai, kā to ierosina humānistiskā pieeja, terapeits pieņem aktīvā dalībnieka, vērotāja lomu, atspoguļojot fenomenus.
Uz šīm trīs pieejām balstās Geštaltterapijas virziens:
-
fenomenoloģiskā pieeja
-
eksistenciālais dialogs (“es” un “tu” dialogs)
-
lauka teorija
Man ir tuvs Geštaltterapijas virziens, jo caur to, izveidojot savu unikālo klienta izziņas instrumentu klāstu ir iespēja izmantot dažādas savstarpēji nesaistītas metodes un pieejas, lai tuvotos nosprausto mērķu sasniegšanai.
Geštaltterapijai ir daudzdimesionāla pieeja, kas attēlota Gingera pentagrammā - fiziskajā,emocionajā,racionālajā,sociālajā un garīgajā dimensijā. Šī pentagramma ir holistiskais koncepts, kā arī atgādinājums Geštaltterapeitam darbā ar klientu. Paaugstinot tā apzinātību visās norādītajās sfērās, pētot, izvērtējot šīs sistēmas savstarpējo mijiedarbību un līdzsvara meklēšanu starp sfērām
Es strādāju ar cilvēkiem, kam ir nepieciešams atbalsts un risinājumi, šādās dzīves situācijās:
-
jūt nemitīgu trauksmi – grūtības koncentrēties, muskuļu sasprindzinājums, elpas un sirdsdarbības paātrināšanās, kaitina situācijas, kas iepriekš nekaitināja;
-
sarežģījumi attiecībās (ģimenē, darbā) – konflikti, nesaskaņas, tuvības trūkums;
-
darbs ar psiholoģiskām traumām – nespēja adaptēties dzīves situācijās, nerealizēts iekšējais potenciāls;
-
pārņemts ar bailēm;
-
krīzes intervence akūtiem pacientiem – ja zaudēts tuvs cilvēks, ieilgušas sēras;
-
pusmūža krīze – jēgas meklējumi;
-
ir ieslīdzis depresijā – jūt skumjas, nogurumu, bezcerīgumu,apātisks stāvoklis;
-
atbalsta terapija – profesionāla dialoga uzturēšana;
-
daudznozaru speciālistu piesaiste (vajadzības gadījumā).
-
zema pašapziņa
-
Reflektējot es izceļu, “izpakoju” ,izklāstu un apkopoju otra vai grupas resursus un aklāju dalībniekiem kopējo mijiedrbības Ķēdi un to ietekmi vienam uz otru, radot impulsu efektīvai, līdzsvarotai attīstībai un darbībai
Cena: Individuāla konsultācija - 35 eur (50min)
Iespējams pieteikties arī uz īstermiņa konsultāciju
Attālināti
iepriekš vienojoties par laiku un interneta platformu +371 29724007
Darba valodas: latviešu, krievu, angļu
Kas ir īstermiņa konsultācija?
-
Īstermiņa konsultācijas ir viena vai vairākas tikšanās, lai risinātu Jūsu problēmsituāciju „šeit un tagad”. Tādēļ šajā gadījumā uzdevums nav dziļa iedziļināšanās, ilgstošo traucējumu cēloņu pētīšana, bet gan operatīvais darbs ar destruktīvām komunikācijas formām, stāvokļiem, uzvedības formu korekciju, to attīstību un klienta rīcības ķēdes izveidošanu.
-
Īstermiņa konsultācijas sesija var izvērsties īstermiņa vai ilgtermiņa psihoterapeitiskā darbā.
-
Konsultācijas var būt gan individuālas, gan piesaistot citas personas, kas ir iesaistītas konkrētajā situācijā.
-
Konsultācijas ietvaros apskatam indivīda mijiedarbību ar sabiedrību un tās normām, morāli un dogmām. Sadarbojoties ar klienta apziņu, inteliģenci, kritisko domāšanu, kopīgi apspriežam un izvērtējam rīcības plānu.
-
Noslēgumā klients aiziet ar konkrētiem secinājumiem, ieskicējot potenciālos risinājumus.
-
Sesijas garums var ilgt no 30 minūtēm līdz vairākām stundām.
Sarunas ar grūtībās nonākušiem pāriem
Atbalsts jāmeklē šādos gadījumos:
Komunikācijas trūkums, bailes būt patiesam, tur aizvainojumu pret otru
Kad pāri pārstāj dalīties savās jūtās viens ar otru, viņi, visticamāk, konfliktēs savā starpā un rezultātā abi būs zaudētāji. Ja partneris baidās aktualizēt konkrētus jautājumus, vai partnera tonis uzjunda vainas, kauna, sprieduma un nedrošības pilnu sajūtu.
Uzticības zudums partnerim
Ja partneris svarīgos kopdzīves jautājumus nespēj izrunāt ar otru un meklē nemitīgi paļaušanos uz atbalstu ārpus ģimens.
Aizdomīgi noslēpumi
Partnera psihiskās un fiziskās klatesamības trūkums
Kad sākat dzīvot psihiski, fiziski atsevišķu dzīvi, ja jūs sākat dzīvot kā istabas biedri, nevis pāris.
Neuzticība
Ja esat nelaimīgs attiecībās, tas var pamudināt sākt meklēt pieķeršanos, kā arī fizisko tuvību citur.
Pastāvīgi strīdi vai konflikti
Lomu spēles, pienākumi, sadzīves strīdi, nesaskaņas seksuālajā, finansu dzīvē.
Negatīvas izmaiņas seksuālajā dzīvē
Ja ievēro, ka seksa izpausmes veids ir mainījies, kļuvis mazāk intīms vai kaislīgs.
Runājat “dažādās valodās”
Partneri izliekas, ka viss ir kārtībā
Ievērojat ka partneris ignorē svarīgus savstarpējos jautājumus vai mēģinat izlikties, ka viss ir kārtībā
Tās pašas problēmas turpina atkārtoties
Ja šķiet, ka jūs nekad nevarēsiet atrisināt problēmas kuras turpina iet pa apli.
Vēlaties atšķirīgas lietas no savām attiecībām
Jums liekas, ka kaut kas nav kārtībā
Ja intuitīvi jūtat, kad jūsu attiecībās kaut kas nav kārtībā.
Saskarsmes persona
-
Kas jāzina vecākiem, pirms pakalpojuma uzsākšanas
Bērns vēlas būt labs gan tētim, gan mammai, … arī tad, kad vecāki izlēmuši vairs kopā nedzīvot un arī tad, kad atrodas vecāku strīdu krustugunīs.
Bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku – mātes un tēva – aizgādībā. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.
Savukārt, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču ikdienā bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.
Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.
Atsevišķas aizgādības nodibināšana nekādā veidā neietekmē otra vecāka pienākumu sniegt uzturu savam bērnam un nodrošināt saskarsmi uzturot personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu.
Saskarsmes tiesība ir viena no garantētajām cilvēktiesībām un viena no bērna pamattiesībām. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.
Situācijās, kad vecākiem par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību vienoties neizdodas – tad kārtību, kādā vecāki var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo un viņu tikšanās laiku.
Tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu saskarsme īstenojama tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu, vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē.
Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.
-
Kas jāzina vecākiem, pakalpojuma izmantošanas laikā
Saskarsmes persona ir fiziska vai juridiskā persona, kas nodrošina speciālista klātbūtni saskarsmes laikā un tiesas procesa dalībnieks lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, kad bērna vecāki nespēj vienoties par saskarsmes tiesību izmantošanas kartību. Saskarsmes personu pieaicina piedalīties lietā pēc lietas dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.
Saskarsmes personai ir Civilprocesa likumā paredzētās tiesības un pienākumi. Saskarsmes persona atbalsta un novēro, palīdz īstenot saskarsmi un, noslēdzoties tiesas noteiktajam saskarsmes laikam, sniedz tiesai savu novērtējumu par saskarsmes īstenošanu. Saskarsmes persona var stabilizēt abu vecāku pušu spriedzi un virzīt vecāku uzmanību uz bērnu, viņa vajadzībām.
Saskarsmes personas darbības pamatprincips - nodrošināt bērna tiesības uz ģimeni, nevis kalpot kāda vecāka interesēm, bērna intereses primāri.
Kad tētis saka: “Vai tu gribi dzīvot kopā ar mani?”, bērns tajā brīdī pilnīgi skaidri pateiks, ka grib dzīvot ar tēti kopā. Ja viņam mamma jautā: “Vai tu gribi ar mani dzīvot?” - viņš tai pašā brīdī pateiks, ka grib dzīvot kopā ar mammu. Un viņš nesamelos, jo viņš grib dzīvot ar abiem.
Normatīvie akti, kas regulē pakalpojuma sniegšanu:
Civillikums
Civilprocesa likums
Bērnu tiesību aizsardzības likums
Bāriņtiesu likums
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija
Eiropas Savienības Pamattiesību harta
Samaksa par pakalpojumu ir sākot no 18eur (60min) ar PVN
Tiešsaistes konsultācija
Es piedāvāju tiešsaistes konsultēšanu, kas atšķirībā no klasiskā “klātienes” paņēmiena atšķiras ar to, ka saziņa ar specālistu notiek no attāluma, izmantojot mūsdienīgas saziņas ierīces un līdzekļus — datoru, planšetdatoru, tālruni utt.
-
Iespēja sazināties ar speciālistu, neizejot no mājām, mierīgā un sev pazīstamā atmosfērā, izvēloties vispiemērotāko konsultācijas laiku;
-
Gadījumā, ja klients nav transportējams, ir vīrusa vai citas saslimšanas, kas liedz tikties klātienē;
-
Ja klients atrodas attālā reģionā vai citā valstī;
-
Iespēja sesijā iesaistīt ģimenes locekļus un citas personas;
-
Ja nepieciešams, terapeitam ir iespēja redzēt klientu dabiskās vides apstākļos;
-
Iespēja nepārtraukt konsultāciju sesijas ceļojuma laikā
-
Efektivitāte, ja nepieciešma steidzama konsultācija